„Waterdrive” konstatējumi uzsver nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām kā nākotnes ūdens saimniecības elementu lauksaimniecības kopainā. Šie nosacījumi izriet no lauksaimnieku/zemes īpašnieku prioritātēm, kā arī vietējo pagastu un pašvaldību prioritātēm. Viņu izaicinājumi saistībā ar ūdens saimniecību ir nepārprotami ir plašāki nekā tikai uzturā paredzēto sastāvdaļu pārvaldība. Tāpēc „Waterdrive” iesaka valdībām noteikt valsts līmenī jutīgās klimatiskās un ūdens teritorijas. Mērķis ir efektīvi novirzīt resursus un atbalstu uz visjutīgākajām jomām, kur pastāv augsts risks, tādā veidā palielinot līdzdalību un efektivitāti programmu īstenošanā.

Atlases kritērijiem ir nepieciešams integrēts starpnozaru novērtējums, un tie var ietvert vides spiedienu, pārtikas ražošanas intensitāti, klimata apdraudējumu, sausumu/plūdus, īpašas vērtības (vietējā ainava, vide) kā arī sociāli ekonomiskos faktorus. „Waterdrive” iesaka valdībai uzsākt īpašu atbalsta programmu šīm identificētajām neiralģiskām klimata un ūdens zonām. 

„Waterdrive” konstatējumi uzsver nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām kā nākotnes ūdens saimniecības elementu lauksaimniecības kopainā. Šie nosacījumi izriet no lauksaimnieku/zemes īpašnieku prioritātēm, kā arī vietējo pagastu un pašvaldību prioritātēm. Viņu izaicinājumi saistībā ar ūdens saimniecību ir nepārprotami ir plašāki nekā tikai uzturā paredzēto sastāvdaļu pārvaldība. 

Tāpēc „Waterdrive” iesaka valdībām noteikt valsts līmenī jutīgās klimatiskās un ūdens teritorijas. Mērķis ir efektīvi novirzīt resursus un atbalstu uz visjutīgākajām jomām, kur pastāv augsts risks, tādā veidā palielinot līdzdalību un efektivitāti programmu īstenošanā.

Atlases kritērijiem ir nepieciešams integrēts starpnozaru novērtējums, un tie var ietvert vides spiedienu, pārtikas ražošanas intensitāti, klimata apdraudējumu, sausumu/plūdus, īpašas vērtības (vietējā ainava, vide) kā arī sociāli ekonomiskos faktorus. „Waterdrive” iesaka valdībai uzsākt īpašu atbalsta programmu šīm identificētajām neiralģiskām klimata un ūdens zonām. 

„Waterdrive” konstatējumi uzsver nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām kā nākotnes ūdens saimniecības elementu lauksaimniecības kopainā. Šie nosacījumi izriet no lauksaimnieku/zemes īpašnieku prioritātēm, kā arī vietējo pagastu un pašvaldību prioritātēm. Viņu izaicinājumi saistībā ar ūdens saimniecību ir nepārprotami ir plašāki nekā tikai uzturā paredzēto sastāvdaļu pārvaldība. 

Tāpēc „Waterdrive” iesaka valdībām noteikt valsts līmenī jutīgās klimatiskās un ūdens teritorijas. Mērķis ir efektīvi novirzīt resursus un atbalstu uz visjutīgākajām jomām, kur pastāv augsts risks, tādā veidā palielinot līdzdalību un efektivitāti programmu īstenošanā.

Atlases kritērijiem ir nepieciešams integrēts starpnozaru novērtējums, un tie var ietvert vides spiedienu, pārtikas ražošanas intensitāti, klimata apdraudējumu, sausumu/plūdus, īpašas vērtības (vietējā ainava, vide) kā arī sociāli ekonomiskos faktorus. „Waterdrive” iesaka valdībai uzsākt īpašu atbalsta programmu šīm identificētajām neiralģiskām klimata un ūdens zonām. 

„Waterdrive” rezultāti parāda sateces baseina iniciatīvu un vietējās starpnozaru sadarbības būtisko lomu. Visas, šāda veida sateces baseina iniciatīvas ir svarīgas, taču vietējie apstākļi dažādās valstīs ir visai atšķirīgi. Tāpēc to organizācija un īstenošana dažādās valstīs būs, un tai vajadzētu būt atšķirīgai. Turklāt tas, kas ir inovatīvs vai izprotams kā neinovatīvs, dažādās valstīs var būt atšķirīgs.

Tomēr viens no svarīgākajiem nākamās paaudzes programmu pārmaiņu stimulējošiem faktoriem būs sateces baseina iniciatīvu nozīmīguma uzsvēršana ar inovācijām un dzīvajām laboratorijām, ņemot vērā vietējo specifiku. Pašreizējās programmas ir pārāk birokrātiskas un nepietiekami elastīgas, lai atbalstītu inovācijas un attīstību vietējā mērogā. Viens no „Waterdrive” ieteikumiem valdībām saistīts elastīgu finanšu mehānismu izveidošanu sateces baseina iniciatīvu atbalstam.

Šādu atbalstu sateces baseina iniciatīvai, kā iesaka „Waterdrive”, jāveido atkarībā no augsta vai zema riska teritorijām. Līdzīgi, Waterdrive iesaka veidot arī finanšu mehānismu, kura mērķis būtu īpaši veicināt sadarbību starp subjektiem, kā arī nodarbināt ekspertu un padomdošanas atbalsta sistēmu.

„Waterdrive” rezultāti atklāja ievērojamas grūtības klimata un ūdens infrastruktūrā ieguldīto lielo investīciju attīstībā un finansēšanā. Šāda darbība ir saistīta ar starptautiskām finansēšanas aģentūrām un bankām, piemēram, NIB, NEFCO, EIB, ERAB un citām, lai īstenot liela mēroga integrētas ūdens un vides investīcijas.

Atbalsts investīcijām lauka infrastruktūrā, piemēram, lielos drenāžas/ūdensapgādes projektos, ezeru un strautu atjaunošanas projektos, tostarp lielu platību mitrāju projektos, kā arī biogāzu stacijās un biorafinērijās. Ir vajadzīga elastība, Lai nodrošinātu pievienotās vērtības iegūšanu, izmantojot kopīgās investīcijas, koordināciju un plānošanas atbalstu – ir nepieciešama ļoti elastīga pieeja. 

Lai integrētu ūdens un zemes saimniecību ar teritorijas plānošanu un vietējām aktivitātēm ir nepieciešama valsts un privātā partnerība. Tās mērķis būtu nodrošināt vietējiem dalībniekiem pārvaldi un atbalstu lēmumu pieņemšanā transformācijas procesā. „Waterdrive” rezultāti liecina par vietējo varas iestāžu un pašvaldību interesi.

Tomēr vietējās varas iestādēm un pagastiem parasti nav ne kapacitātes, ne arī resursu, lai strādātu ar ūdens saimniecību. Vietējām iestādēm „Waterdrive” iesaka, jo īpaši attiecībā uz klimata un ūdens jutīgajās teritorijām, piešķirt resursus, pilnvaras un kompetenci šā uzdevuma veikšanai.

Šādu pētniecības programmu mērķis ir atbalstīt pārtikas un ūdens saimniecību sistēmu ilgtspējīgu pārveidi, tostarp, arī citās nozarēs, piemēram, finanšu un tirdzniecības sektorā – ar mērķi mazināt klimata pārmaiņas un pielāgotos tām. Pie tam, ne tikai no dabaszinātņu, bet arī sociālo zinātņu viedokļa.

Mēģinājums integrēt vairāk lietišķos pētījumus, piemēram, LIFE un Interreg Baltijas jūras reģiona integrētos projektus, kopā ar tādiem uz pētniecību orientētiem finansētājiem kā EU BONUS un HORIZON EUROPE. Centieni iepazīstināt ar ūdens saimniecības izaicinājumu īpatnībām Baltijas jūras reģionā un piedāvāt tematiku kopīgai ES pētniecības programmai.

„Waterdrive” rezultāti liecina par nepilnībām digitālo sistēmu pieejamībai lēmumu atbalstam. Valsts un reģionālā līmenī pieejamība ir diezgan laba, taču trūkst digitālu atbalsta sistēmu lēmumiem, kopā ar kartēm utt. sateces baseina vai saimniecības līmenī.

Sateces baseina konsultantiem, lauksaimniekiem un citiem vietējiem dalībniekiem ir ļoti nepieciešama atbilstoša vietējā informācija ar kartēm utt. Steidzami nepieciešams mērķtiecīgāk noteikt agrovides pasākumu īstenošanu un pareizajā vietā veikt pareizo darbību. Piemēram, mitrāja vides raksturlielumi ievērojami atšķirsies atkarībā no apstākļiem, kas valda uz vietas.

Agrovides apstākļi Baltijas jūras reģionā ir īpaši–sakarā ar lielu sateces baseinu, diezgan intensīvu lauksaimniecību un ilgu ūdens apmaiņas laiku Baltijas jūrā. Nepieciešama pastāvīga sadarbība, lai turpinātu pieredzes apmaiņu un izmantotu valstu līdzības un atšķirības, lai izveidotu efektīvākas programmas. „Waterdrive” rezultāti liecina par labu potenciālu turpmākai pieredzes apmaiņai starp valstīm un ciešākai sadarbībai starp lielākiem attīstības projektiem un esošajām nacionālajām un starptautiskajām institūcijām. Saistošas tēmas turpmākai sadarbībai varētu būt šādas: 

1. Satvara un vadlīniju nodrošināšana valstu ūdens saimniecības komitejām. 
2. „Klimata un ūdens jutīgo zonu” noteikšana un apzīmēšana.
3. Jauni pakalpojumi klimata un ūdens saimniecības pārvaldības jomā, lauksaimniecības konsultāciju un padomdošanas ietvaros.